Līdz ar saulrietu, krēsla kā plīvurs nolaidās pār Moulin de la Galette kafejnīcas dārzu. Ar katru minūti satumsa ar vien vairāk un jo tumšāks kļuva, jo grūtāk vīriešiem bija noslēpt savus dzīvnieciskos instinktus un pamattieksmi vairot savu sugu. Jo biezāks kļuva nakts melnums, jo vairāk lauzās ārā augstākās sabiedrības vīriešu dzīvnieciskie instinkti, kas tikai pierādīja to, ka pamatos katrā cilvēkā mīt zvērs,kurš pie pirmās izdevības laužas ārā.
Kad ilūziju priekškars krita, sievietes pamodās, viņas saprata, ka aiz pedantiskajiem džentelmeņiem slēpjas iekarsuši un seksu alkstoši vīrieši, un visa uzspēlētā romantika bija tikai brutāla priekšspēle. Tas viņām likās nožēlojami, ko sejas vaibsti nespēja slēpt. Tie savilkās nepatikā un ar katru minūti pārauga ar vien aukstākā riebumā pret šīs sabiedrības slāni.
Vīriešu izsalkušās acis un izkaltušās rokas kā žagari bija apvijušās ap sieviešu intīmajām ķermeņa daļām. Tika aizskarta ik katra pulsējošā locītava, nobaudīti kārdinošākie augļi. Tā vairs nebija deja, tā bija perversa orģija.
Sievietes cita pēc citas ar varu centās pārraut šīs važas. Viens pēc otra, vīrieši palika bez savas "deju partneres". Viņu kāros acu skatienus nomainīja izbrīns un pārsteigums par sieviešu spēka spējām.
...pēc brīža tika izdegtas pēdējās gaismas laternas... pirmie saules stari aizskāra rases lāses uz viesību galdiem, kuras atmirdzēja spožāk kā zvaigznes naksnīgajās debesīs. Līdz ar gaismas aušanu viss bija zudis. Vīrieši atkal uzlika savas maskas, sakārtoja frizūras un ietērpās dārgās drānās. Alkatīgo skatienu nomainīja pieklājīgs smaids un atturīgas sarunas. Par vakardienas orģijām liecināja vienīgi izdzerto vīna kausu pēdējās lāses un iedragātais sieviešu lepnums.
Autors: Jolanta Plūme
