Nesteidzīgi dzerot rīta kunkuļaino kafiju, un drupinot sausiņus, Vincents emocionāli gatavojās savai īpašākajai dzīves dienai. Sliktais piens nebija spējīgs sagraut viņa drošo garu. Pareģojums tika vēstījis, ka ši vīra dzīvē notiks liela izmaiņa. Kad? - Jūs jautāsiet, nu šodien, 11.11.11!!! - Maģiskais skaitlis solījās ne tikai izvilkt viņu no bezdibenes, kurā viņš atradās jau tik sen, bet arī ievest viņa dzīvē maigu kā floksis, rūpīgu kā māte un sievišķīgu kā orhideju, lielisku būtni.
Savā galvā viņš jau bija sadomājies daudz jaukas un jebkādas domas - ka sievišķīgā būtne varētu izrādīties vienkārši sievišķīgs vīrietis vai dzīvnieks, tomēr ticība maģijai turēja viņu uz pareizā ceļa, neļaujot sātaniņam uz pleca sabojāt mirkļa burvību.
Atejot no spoguļa, pārliecībā, ka pušķis ko sēja pēdējo pus stundu, nu izskatās itin labi, viņš devās uz durvju pusi, neatskatīdamies uz savu tik ļoti ierasto, tomēr depresīvo "bezdibeni."
Viņš ātrā solī slīdēja pa miglā tītajām ieliņām līdz sasniedza mērķi - Laimas pulksteni! Maģiskajam vajadzēja notikt tieši pulksten 11:11, tā nu viņš, sagaidot norādīto laiku, sāka skenēt pretimnākošās sievietes, lūkodamies pēc savas raspberry bibinkas. Sievietes raitā solī slīdēja garām Vincenta tumšajam stāvam, smaidu un skatienu gan netrūka, tomēr neviena nebija gana drosmīga vai ieinteresēta, lai apstātos un sniegtu gaidīto laimes mirkli, vienojoties ceļā uz kopīgu nākotni.
Lēnām satumsa, viņa acis sadrūma, skumjas sejā meta pelēcīgus lokus, seja norīvējās ar krītu pagalam bāla un dusmas pa ausīm dzina ārā kuplus dūmu mākoņus. Asinis sāka cirkulēt pa trubām pamatīgos tempos, diena tika izniekota un pareģojums...nolādētais pareģojums izrādījās tikai ņirgāšanās par maza cilvēka izmisumu un naudas kāšana nekam! Vincents bija pārskaities gan uz sevi, gan visu pasauli..
Lēnā solī, šļūkādams notrītās Converse kedas pret bruģi, Vincents vilkās atpakaļ uz nekurieni jeb savu tumšo, drēgno dzīvokli,. Viņa prātā rosījās pārdomas, kā kaimiņu babuškas, kuras trina mēles - nedz viņš bija talantīgs kā Da Vinči, nedz čakls kā bitīte Maija, nedz apdāvināts ar daiļrunību kā Kazanova... Viņam nebija nekā.. Varbūt tieši negatīvās domas viņu līdz šim apaātismam bija novedušas, varbūt tieši otrādi, tomēr tā vairs nevarēja turpināt.
Viņš nosprauda sev mērķi - izzināt, ko īsti meklē sievietes un kā viņām to sniegt. Viņš zināja, ka panākumu atslēga ir priecīgs prāts, un arī to, ka šo prieku dzīvē viņam noteikti ienestu mīlestība, tāpēc pirmā vieta, kur viņš lūkojās pēc attiecību padomiem bija www.kreas.1w.lv
Ziniet, tur viņš attiecību padomus vis neguva, toties priecīgu prātu gan. Ziniet, kas sekoja tālāk? - Viņš kļuva veiksmīgs, dzīvespriecīgs un iedvesmots.
Stāsta morāle? - mīlestība nav panākumu atslēga, meklē to kur citur.
