Tiesnesis: Labrītiņ! Kas tādai feinai Pelei te pazudis?
Pele: Padzirdēju, ka te esot Olimpiskās siera spēles. Sarullēju astīti ritenī un esmu klāt. Kur te jāreģistrējas spēlēm?
Tiesnesis: Ja vēlies reģistrēties siera mešanas disciplīnai tad pie manis personīgi!
Pele: Jā , jā...vēlos, vēlos. Nu vot, esmu ieradusies personīgi. Ko daram? Kur man jāuzķiņķelē?
Tiesnesis: Jāparakstās par siera saņemšanu. Bet atceries, sīkais grauzēj - Sieru neēst - tikai mest!!! Pie saņemšanas ceremonijas jādejo visu svēto peļotāju deja tiesnesim - tas ir, man!
Pele: Es ļoti uztraucos, tiesneša kungs.. bet esmu gatava uz visu, jo zinu, es,siera rīma - uzvarēšu. Esmu tik smagi strādājusi mešanas trenniņos, ka nekas mani neatturēs no disciplīnas. Bet paf, pat ne kripatiņu nevar uz zoba pasmērēt? mmm ?
Tiesnesis: Pele, tādas domas vari aizmirst! Galvenajā balvā nāk 100 grami treknie siera salāti no tālās sierotāju zemes. Domā siera olimpiāde ir kaut kādas joka sacensības? Mēs šeit runājam par nopietnu galveno balvu! Par godu!
Pele: Da labi, mister skarbais, es te tevi gribu gudrībā pārspēt. Siera salātu dēļ ir vērts pacīnīties. 100 grami strebjamā siera tak peles mūžā nevar nopelnīt. Šī ir mana lielā iespēja. Pēc tam gan pie TV uzrīšu liekos kg. Jūs mani pēc mēneša varēsiet par žurku saukt!
Tiesnesis: Tu domāji liekos gramus? Labi, pietiks mutes kūstīt, spied ķepu šite te un ej piepildīt savu žurkulēna sapni.
Un Pele aizgāja. Ar tiesnesi viņa vairs nekad netikās, lai gan mazajā sirsniņā loloja siltas cerības gan Pele, gan tiesnesis. Tā vietā, lai satiktos ar skarbeklīgo tiesneša vīreli, viņa piekrāmējusi šahtu ar siera salātiem, piebrieda, aizštopējās un nosmaka gardēža apmierinātās baudas kontrakcijās.
