Kādā nostūrī, ko sauc par Lapmežciemu, dzīvoja putnubiedēklis, nu ne īsts, bet tālu arī nebija.
Katru rītu kaulainais devās zvejā ar savu puspuvošo laiveli, principā sūce bija nepārtraukta, bet smelt ūdeni no laivas bija veids, kā aizpildīt dienu un uzkačāt musīti.
Te kādā nejaukā vējainā un aukstā dienā, kaulainajam iznāca gājiens pa rubli. Zivi norāva! Nu ne jau zivi kā zivi, bet tādu spīdīgu un runīgu. Izrādās kārtējais čigāns, 3 vēlēšanās mēģina iesmērēt, kaut kāda akcija vai kaut kas tamlīdzīgs.
Kaulainais, kā jau lauku puisis, lētticīgs un shit, uzraujas uz šitās reklāmas. Ja jau dod....
Lauku vai nelauku džeks, bet zin ko grib, prasa normālu tīklu. Hopsā , gatavs. Kaulainais aiz laimes bikses pielaida.
Sapratis, ka lieta nopietna, štuko tālāk, ko ta te ar zveju ņemties, jāskatās plašāk, vienmēr gribējis celtnieks būt, bet kas ir katram celtniekam? Protams arī stipras rokas, taisnība, bet galvenais - X5, cementa maisiem. Hopsā, atkal gatavs. Nu kaulainais ir pavisam starā. Ko vēl? Nu gribās tādu foršu sievišķi, katram normālam pacanam tak vecene blakus. Hopsā, modele ar uzkačātām krūtīm klāt. Nu kaulainajam no laimes asaras tek....
Kas notiek tālāk?
Nu kā kas notiek, padomājiet, ko jūs iesāktu ar tīklu bez sakarīgas laivas? Ar X5 bez piķa, ar ko piebarot, un sievieti, kura aizlaižas pie pirmā daudz maz biezā džeka, tikai tāpc, ka plastmasas vai kādiem tur nagiem piķis nesanāk.
Morāle - Kārtīgi izdomā ko vēlies un kā sasniegto nepakāst!
Raksta autors Sintija Plūme
