Reiz dzīvoja skaista, neatkarīga un pašpārliecināta princese. Mētājot savu zelta bumbu, viņa netīši trāpīja krupim, kas tupēja pie dīķa. Krupis, sašutis, bez maz vai rupjiem vārdiem sāka zākāties, līdz acīm pavērās princeses daile.
- Mazā, es kādreiz biju izskatīgs princis, bet tad ļauna ragana uzlika man lāstu, pārvēršot par krupi. Tikai viens skūpsts no tevis, daiļā, un es atkal pārvērtīšos par skaisto princi. Tad mēs varēsim apprecēties un pārvākties pe manis uz pili. Dzīvosim kopā ar maniem vecākiem, tu varēsi man gatavot maltītes, mazgāt drēbes, auklēt manus bērnus un justies tiešām laimīga, darot to.
Tajā naktī princese vakariņās ēda varžu kājiņas un smejoties teica - "Es gan tā nedomāju!!! Stulbais krupis!! Muahahahaha!!!"
